Jaunais Interešu pārstāvības atklātības likums ir spēkā jau gandrīz gadu, tagad ir izstrādāta Ministru kabineta noteikumu pirmā versija, lai ieviestu likuma nosacījumus dzīvē. Lielākās bažas un satraukumu rada pārmērīgais administratīvais slogs, kāds iespējams nevilšus var izrietēt no šiem Noteikumiem.
Latvijā daudzas biedrības, apvienības, citas interešu pārstāvju grupas darbojas saskaņā ar brīvprātības principu, lai savu biedru vārdā komunicētu ar valsts institūcijām. Tām nav daudz resursu un tāpēc nepieciešams skaidrs, izpildāms un vienkāršs regulējums.
“Interešu pārstāvju apvienības” biedrs, Rīgas Stradiņa Universitātes docētājs Kristaps Zariņš skaidroja, ka MK noteikumu projektā paredzēta interešu pārstāvju – fizisko personu deklarēšanās, norādot pārstāvēto nozari. Semināra dalībnieki atzīmēja, ka Noteikumu projektā ietvertā kārtība, izvēloties pārstāvāmo jomu, savā ziņā atgādina uzņēmuma reģistrēšanu, kur jāizvēlas darbības nozares. Lai arī pamatojums ir saprotams, iespējamo jomu spektrs ir ārkārtīgi plašs – jāizvēlas no gandrīz 150 piedāvātajām, turklāt savā ziņā tiek dublētas jau Uzņēmumu reģistrā pieejamās ziņas. Dalībnieki nebija pārliecināti, vai tiešām būtu pamatoti dublēt to informāciju, kas jau ir Uzņēmuma reģistra rīcībā. Dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešami skaidrojumi daudzām ikdienišķām situācijām lobija darbā – piemēram, fiziskas personas var būt iesaistījušās dažādās apvienībās, tādējādi jābūt skaidram, kā tās tiks identificētas un vai tas nedublēsies ar Uzņēmumu reģistra datiem, kā rīkoties, ja biedrības valdes locekļi konkrētā saziņā ar valsts institūcijām tiktu aizstāti ar citiem biedrības biedriem. Šie un citi atvērtie jautājumi aicina valsts institūcijas veltīt laiku, lai informētu un izglītotu to mērķa grupu, uz kuru šie Noteikumi attieksies, kas novērsīs iespējamo pārpratumu plūsmu un nepieļaus Noteikumu haotisku pielietošanu.
Savukārt Meta Advisory vadītājs Armands Gūtmanis, kurš ir arī biedrības “Interešu pārstāvju apvienība” valdes loceklis, izteica aicinājumu ar pietāti pievērsties jaunā regulējuma izstrādāšanai, lai ieviestu dzīvē Saeimā pieņemto Interešu pārstāvības atklātības likumu. “Regulējumā noteikti būtu jāizvairās no pārlieku liela administratīvā sloga radīšanas, pilsoniskai sabiedrībai būtu jādod droša un plaša iespēja piedalīties likumdošanas procesā. Nebūtu pareizi likt šķēršļus sabiedrības dažādo grupu interešu prezentēšanai. Tāpēc šeit noteikti vēlama stipri plašāka diskusija ar biedrībām un pilsonisko sabiedrību kopumā pirms pieņemt regulējumu ar jauniem ierobežojumiem,” uzsvēra A. Gūtmanis.
Diskusijā piedalījās eksperti ar lielu pieredzi interešu pārstāvniecības un lobija darbā, pārstāvot gan konkrētus uzņēmumus, gan biznesa asociācijas, augstskolas un apkaimju biedrības, tostarp no uzņēmumiem “Bayer”, “ISA Solutions”, “Tet”, “Bio Venta”, “ZAB Voroncovs”, no Vēja enerģijas asociācijas, no Āgenskalna apkaimes biedrības, no biroja “Sorainen”, biedrībām Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Latvijas Elektroauto biedrība, Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā un citām.
Par interešu pārstāvības likumu.
Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumiem paredzēts stāties spēkā 2025. gada 1. septembrī, un tie galvenokārt regulēs interešu pārstāvju kā fizisku personu darbību saziņā ar valsts institūcijām un likumdošanas iestādēm. Interešu pārstāvības likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinātu sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošinātu visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā, ar to saprotot vienu no pilsoniskās politiskās līdzdalības formām.
Interešu pārstāvniecības jeb lobēšanas procesu ar speciālu likumu palīdzību regulē daudzās valstīs. Vairākas starptautiskās organizācijas, kurās Latvija ir dalībvalsts, bija norādījušas uz nepieciešamību pieņemt ar lobēšanu saistītu regulējumu. Piemēram, Eiropas Padomes Pretkorupcijas valstu grupas (GRECO) ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā Latvijai rekomendēts “ieviest normatīvo regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā parlamenta deputāti īsteno komunikāciju ar lobētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kuras cenšas ietekmēt likumdošanas procesu”.
Centrālais Interešu pārstāvības atklātības likuma jēdziens ir “interešu pārstāvība”, to definējot kā privātpersonas tiešu vai netiešu saziņu ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, pieņemšanu vai piemērošanu, norādīts likuma anotācijā.