1.secinājums
Ir skaidri iezīmējušās 2 motivācijas, kāpēc uzņēmumi sākuši pievērsties ilgtspējas jeb ESG principu ieviešanai.
Komercmotivācija
Ilgtspējas (ESG) principu ieviešana nozīmē saglabāt piegādātāja attiecības ar saviem klientiem, īpaši citās ES valstīs, tātad arī peļņu ilgtermiņā. Daudzi Latvijas uzņēmumi eksportē savus produktus un zina no saviem klientiem to, ka dažādi ilgtspējas sertifikāti ir nepieciešami.
Likumdošanas ietekme
Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, sāk parādīties skaidrāka likumdošana par ilgtspējas aspektiem, par informācijas atklātību un citi Eiropas Savienības normatīvie regulējumi. Tā ir motivācija pievērsties ilgtspējas tēmai. Papildus var minēt arī iespējamo, pagaidām vēl nepieņemto regulējumu par obligāto piegādātāju izvērtēšanu.
2. secinājums
Eiropas Savienībā un Latvijā ir arvien vairāk parādās regulējumi attiecībā uz emisiju samazināšanu. Attiecīgi tas pastiprina uzņēmumu interesi arī attiecībā uz ESG principu ieviešanu. Var teikt, ka tās ir vienas medaļas divas puses. Emisijas ir jāsamazina, līdz ar to veidojas zināms blakusefekts - uzņēmumi saprot, ka jāpievēršas ilgtspējas (ESG) ieviešanai.
3. secinājums
Ārzemju – piemēram Skandināvijas - klientu prasības un gaidas attiecībā uz piegādātājiem no Latvijas pagaidām vēl nav harmonizētas. Tomēr var noprast, ka harmonizācija notiks. Klienti ārzemēs – spēcīgākā motivācija ilgtspējas principu ieviešanai biznesā. Uzņēmumi Eiropas Savienības, izteikti Skandināvijas valstīs arvien vairāk demonstrē un definē, ko, kāpēc un kā viņi ilgtspējas jeb ESG tēmā sagaida no piegādātajiem. Attiecīgi Latvijas ražotājiem, kas eksportē uz Eiropas Savienību, tostarp Skandināviju, parādās reāls risks izkrist no piegādes ķēdes. Ja uzņēmums Skandināvijā salīdzina dažādus piegādātājus un savas motivācijas dēļ izvēlas piegādātāju, kuram ir atbilstoši ilgtspējas rādītāji, samazinātas emisijas, tad risks izkrist no piegādes ķēdes ir patiešām reāls. Ikdienā komunicējot ar Latvijas uzņēmumu pārstāvjiem, šo atziņu dzirdam bieži. Pagaidām prasības piegādātājiem Eiropas Savienības valstīs nav harmonizētas, taču kopējā aina un gaidas ir skaidri nolasāmas, tāpat arī zinām, ka prasības tuvākā nākotnē tiks harmonizētas, līdz ar to Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem būs jārīkojas – ieviest ilgtspējas (ESG) principus, ja vēlas saglabāt savus klientus un palikt piegādes ķēdē.
4. secinājums
Latvijas uzņēmumi ir sākuši rīkoties, ieviešot ESG prasības. Un viens no pirmajiem, populārākajiem un zināmā mērā vienkāršākajiem risinājumiem ir noslēgt piegādes līgumus par zaļo elektrību. Latvijā zaļā elektrība tiek ražota, tāpat arī Igaunija un Lietuva nodrošina zaļās elektrības piegādi Latvijā, tādējādi ir visai vienkārši spert pirmos soļus.
5. secinājums
Latvijas valdība - jāsaka beidzot - ir sākusi skaidri un gaiši signalizēt to, ka Latvijai būs jāpērk kvotas no citām Eiropas Savienības valstīm CO2 samazināšanas nepieciešamībai. Iepriekš gan notikusi vilcināšanās par šo tēmu, šobrīd gan varam uzteikt, ka valdība demonstrē izpratni, ka CO2 kvotas būs jāpērk, ja nenotiks brīnumi. Situācija ir tāda, ka mēs paši nevaram sasniegt šos mērķus, ko valsts uzņēmusies. Jautājums gan paliek atklāts - kurš maksās par CO2 kvotu pirkšanu – vai tas būs valsts budžets vai atbildību uzņemsies kādas konkrētas sabiedrības grupas. Ceram uz šo gūt atbildi jau tuvākā nākotnē.
6. secinājums
Pēdējais secinājums – nav jūtama skaidra atbilde arī uz jautājumu, kā mēs finansēsim dekarbonizāciju, kur ir skaidri definēti mērķi līdz 2030.gadam. Dekarbonizācija nozīmē miljardiem lielas investīcijas, kamēr Eiropas Savienības fondi piedāvā nelielu daļu investīciju. Uzņēmumiem, pašvaldībām un privātpersonām būs jāmeklē iespējas lielāko daļu no investīcijām finansēt privāti, no komercbankām, investoriem. Šis nav skaidri atbildēts, bet ir ļoti būtiski – kā mēs nofinansēsim dekarbonizāciju?