Mēs esam investējuši lielu enerģiju, piedaloties Eiropas zaļā kursa likumdošanas izveidošanā Latvijā, kas daudziem uzņēmumiem un arī mūsu klientiem ir radījis jaunas iespējas biznesā. Šobrīd viena no zaļā kursa aktualitātēm ir Eiropas dabas atjaunošanas likumdošana, kas saistīta ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Tās mērķis ir noteikt saistošus mērķus, lai līdz 2030. gadam atjaunotu konkrētas dabas teritorijas.
Pagājušā gada februārī Eiropas Savienība (ES) ierosināja likumu, kura mērķis būtu atjaunot 20% no ES sauszemes un jūras teritorijām, lai risinātu sabiedrības bažas par ekosistēmu degradāciju. Tomēr pagājušā nedēļā centra labējie politiķi, bloka lielākā partija Eiropas Tautas partija (EPP), iebilda pret šī regulējuma ambiciozajiem mērķiem. Neskatoties uz tiem izdevās panākt kompromisu. Eiropas Parlamentā likums tika pieņemts, neskatoties uz neviennozīmīgo atbalstu – to atbalstīja 329 deputāti, savukārt 275 deputāti balsoja pret.
Pavisam tuvu ir Eiropas parlamenta vēlēšanas, un daudzi deputātu kandidāti pozicionējas skaidrāk attiecībā uz tā saukto zaļo kursu un, tai skaitā, uz dabas atjaunošanas likumdošanu. Vieni kļūst skeptiskāki un prasa lielāku uzmanību, un galvenais, prasa vairāk naudas uzņēmumiem, lai tie varētu pielāgoties, otrie prasa neatkāpties no zaļā kursa un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanas. Pirmie uzsver, ka daudzviet bizness ir apdraudēts, jo nespēj tik ātri samazināt savas emisijas. Otrie uzsver, ka planētas glābšanai palicis nedaudz laika un ar emisiju samazināšanu jāvirzās ātrāk.
Grūti teikt, vai patiesība šajā gadījumā ir pa vidu. Maz ticams, ka zaļo kursu izdosies kā vilcienu nolaist no sliedēm, jo pārāk daudz politiskas, ideoloģiskas un cita veida investīcijas tajā jau ieguldītas.
Drīzāk ir ticams tas, ka Eiropas Savienības institūcijas piekritīs investēt vēl lielākus resursus, lai bizness varētu pārapbruņoties – gan ar jaunām tehnoloģijām, gan jauniem produktiem. Labs piemērs ir ūdeņradis. Tam pieejami milzīgi resursi. Jautājums, cik daudz būs to Latvijas uzņēmumu, kuri izlems investēt, lai uzturētu formā savu konkurētspēju. Izpratne par politiskajiem lēmumiem nekad nav bijusi tik svarīga kā šodien un rīt, tai skaitā par zaļo kursu visā tā augošajā tvērumā.
Kopš gada sākuma daudzās ES valstīs var vērot pretestību pret zaļo kursu. Viegli var paredzēt, ka pretestība pret dabas atjaunošanu būs vēl izteiktāka, jo tā paredz lielu dabas platību atgriešanu dabiskajā attīstības ciklā – jeb to var nosaukt arī par platību “izņemšanu” no tautsaimniecības izmantošanas.
Tas prasīs ievērojami ierobežot saimnieciskā darbībā izmantojamās platības, tas nozīmē, ka lielas platības būs ne tikai jāatstāj neskartas, bet arī jārūpējas, lai šādu platību apjoms pieaugtu. Lai gan reizēm dzirdētie "apgalvojumi" par to, ka šādu Eiropas politiku rezultātā Latvija kļūs par lielu etnogrāfisko muzeju, ir pārspīlējums, tomēr ar lielu uzmanību jāattiecas šo jauno likumdošanu par dabas atjaunošanu. Katrai jaunai likumdošanai ir sekas, un tās ir savlaicīgi jāapzinās, līdz ar to ir nepieciešamas diskusijas par līdzsvaru starp tautsaimniecības izaugsmi un dabas atjaunošanas apjomiem.
Nākamie soļi:
Ar dalībvalstīm panāktā vienošanās tika pieņemta ar 329 balsīm par, 275 pret un 24 atturoties.
Tagad lēmums ir jāpieņem arī ES Padomei, pirms tas tiek publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā 20 dienas vēlāk.
Resursi: