Eiropas Zaļais kurss aizvien ciešāk apvij dažādus tautsaimniecības sektorus, izvirzot tiem prasību atbilst augstākiem ilgtspējības standartiem, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Vienai daļai uzņēmumu tas rada jaunas biznesa iespējas, bet otrai jaunus izaicinājumus, liekot uzdot jautājumus - kam tas viss nepieciešams, un kā tas ietekmēs manu biznesu?
Izņēmums nav arī kravu un pasažieru autopārvadājumu segments, kurā Eiropas regulas un direktīvas aizvien ciešāk savelk cilpu ap transportlīdzekļu ražotājiem un pārvadātājiem, spiežot ražot, piegādāt un izmantot “tīrākus” transportlīdzekļus. Par šo un citām plānotajām Eiropas Savienības (ES) iniciatīvām, kas veicinās kravu un pasažieru autopārvadājumu segmenta dekarbonizāciju šajā rakstā.
“Tīrā” autotransporta iepirkumi
2021. gada vidū stājās spēkā grozījumi Direktīvā par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kuras prasības pārņemtas Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Šis regulējums nosaka katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij atšķirīgus mērķa rādītājus, kuri jāievēro publiskajos iepirkumos pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, iepērkot autotransportu. Sasniedzamie mērķa rādītāji noteikti diviem periodiem un atšķiras atkarība no iepērkamo transportlīdzekļu kategorijas (grupas).
1.attēls. Latvijai sasniedzamie “tīro” transportlīdzekļu iepirkuma mērķi.
Šis regulējums attiecās uz jebkuru M un N kategorijas transportlīdzekli, tātad uz pilsētu autobusiem, mikroautobusiem, vieglajiem pasažieru automobiļiem, pikapiem, furgoniem, komerctransportu un smago komerctransportu, izņemot tālsatiksmes autobusus. Attiecībā uz kravu un pasažieru autopārvadājumiem jāizceļ “tīra” lielas noslodzes transportlīdzekļa definīcija un lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzekļa definīcija.
Pēc definīcijas “tīrs” lielas noslodzes transportlīdzeklis ir tāds M3 (pilsētas autobuss), N2 vai N3 (lieljaudas (kravas) transportlīdzeklis) kategorijas transportlīdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, bet lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzeklis ir “tīrs” lielas noslodzes autotransporta līdzeklis bez iekšdedzes motora vai ar tādu iekšdedzes motoru, kura emisijas ir mazākas nekā viens grams CO2/kWh vai mazākas nekā viens grams CO2/km. Rīkojot M3 kategorijas (pilsētas autobusu) iepirkumus, jāievēro gan direktīvā noteiktie minimālie mērķa rādītāji, gan arī jāņem vērā tas, ka 50% no “tīrajiem” lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir jāatbilst lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzekļa pazīmei.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) jaunākajiem publicētajiem datiem par “tīro” transportlīdzekļu iepirkumiem Latvijā, periodā no 2021.gada 1.augusta līdz 2022.gada 1.augustam, redzama tikai neliela novirze no mērķa attiecībā uz pilsētu autobusu iepirkumiem.
2.attēls. “Tīro” transportlīdzekļu iepirkuma mērķu izpilde Latvijā
Detalizētāku analīzi par “tīro” autotransporta iepirkumu attiecībā uz autobusiem varam veikt aplūkojot CSDD datus par to pirmo reģistrāciju Latvijā:
No šiem datiem varam redzēt, ka Latvijā tiešām aizvien vairāk parādās ar alternatīvajām degvielām darbināmi autobusi. Galvenokārt tie ir autobusi, kuri darbināmi ar saspiesto dabasgāzi (CNG) un elektroenerģiju.
Lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju standartu pārskatīšana
Lielas noslodzes transportlīdzekļi, piemēram, kravas automobiļi, pilsētas autobusi un tālsatiksmes autobusi, rada vairāk nekā 25% autotransporta SEG emisiju Eiropas Savienībā. Latvijā šis īpatsvars ir vēl augstāks, turklāt SEG emisijas šajā segmentā gadu no gada pieaug. Ņemot vērā, ka lielas noslodzes transportlīdzekļus ES flotē 99% gadījumu darbina tieši ar importētu fosilo degvielu, Eiropas Komisija ir ierosinājusi pārskatīt CO2 emisiju mērķus jauniem lieljaudas transportlīdzekļiem no 2030.gada, lai transportlīdzekļu ražotājus spiestu tirgū piegādāt efektīvākus un videi draudzīgākus transportlīdzekļus. Konkrētais priekšlikums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES Padomei, taču, ja tas tiks pieņemts, tas būtu pasaulē vadošais standarts lieljaudas transportlīdzekļiem.
Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula
Ņemot vērā motorizēto transportlīdzekļu degvielu veidu arvien lielāku daudzveidību, ES dalībvalstīm savos regulējumos kā būtisks elements ir jāiekļauj nepieciešamās uzlādes un uzpildes infrastruktūras attīstīšana. Īpaši attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuru uzpildes un uzlādes infrastruktūra līdz šim nav spējusi attīstīties nelielā pieprasījuma dēļ. Jaunajā Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā (AFIR) šai problēmai ir pievērsta īpaša uzmanība. AFIR ir noteikti mērķa rādītāji infrastruktūrai autoceļu nozarē gan attiecībā uz lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem paredzētu uzlādes infrastruktūru, gan ūdeņraža un sašķidrināta metāna uzpildes infrastruktūru.
Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšana
Pavasarī tika panākta vienošanās par grozījumiem Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kas paaugstinās atjaunojamās enerģijas veicināšanas mērķus. Tas atkārtoti apliecina ES apņemšanos panākt enerģētisko neatkarību, ātrāk izvēršot vietējo atjaunīgo energoresursu enerģiju, lai sasniegtu SEG emisiju samazināšanas mērķus. Vienošanās ietver mērķa rādītājus un pasākumus atjaunīgo energoresursu izmantošanas atbalstam dažādās ekonomikas nozarēs, tostarp transportā. Visās ES valstīs transportā atjaunojamās enerģijas īpatsvaram 2030.gadā būs jāveido vismaz 29% no kopējā enerģijas gala patēriņa (iepriekšējais mērķis bija 14%). Direktīva nosaka, ka šī mērķa sasniegšanai būs jānoris caur valsts noteiktiem degvielas piegādātājiem, uzliekot tiem par pienākumu realizēt atjaunojamo enerģiju. Tādējādi arī kravu un pasažieru autopārvadājumiem piegādātā degviela visticamāk kļūs ilgtspējīgāka, jo direktīvā noteikti apakšmērķi biometāna un citu moderno biodegvielu, ūdeņraža, atjaunojamās elektroenerģijas patēriņa veicināšanai.
Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana
Zaļā kursa ietvaros ES plāno pārskatīt arī spēkā esošo Enerģijas nodokļu direktīvu, lai nodokļu uzlikšanu energoproduktiem saskaņotu ar pašreizējo ES enerģētikas un klimata politiku. Daļā sektoru zaļā pārkārtošanās noteikti nevar notikt bez dažādu likumdošanas instrumentu pielietošanas. Būs nepieciešams gan tā sauktās “pātagas”, gan “burkāni”, tomēr arī nodokļu “sviras” nevajadzētu aizmirst, jo tās var būt izšķirošas, lai mainītu patērētāju un uzņēmumu izvēles.
Paredzams, ka līdz ar Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu degvielu sāks aplikt ar nodokli, pamatojoties uz tās enerģijas saturu un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, nevis apjomu, tādējādi palīdzot uzņēmumiem un patērētājiem izdarīt klimatam draudzīgāku izvēli. Saskaņā ar šo reitingu tradicionālajiem fosilajiem kurināmajiem, piemēram, dīzeļdegvielai un benzīnam, tiks piemērots augstākais nodoklis, bet elektroenerģijai zemākais. Pakāpeniski tiks atcelti atbrīvojumi atsevišķiem produktiem, tādējādi fosilo kurināmo vairs nevar aplikt ar nodokli zem minimālajām likmēm. 2023. gada jūnijā ES Padome Zviedrijas prezidentūras laikā, atzīmēja, ka ir panākusi progresu šīs direktīvas pārskatīšanā un atradusi vairākus kompromisa risinājumus. Tomēr darbs pie šī dokumenta aizvien tiek turpināts, lai panāktu līdzsvarotu kompromisu.
Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva
Arī nesen pieņemtajai Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvai būs zināma ietekme uz to, kā tiek veikti autopārvadājumi, īpaši jau kravu autopārvadājumi, kuros tiek patērēts liels apjoms energoresursu. Šī direktīva paredz, ka uzņēmumiem būs pienākums ziņot par ilgtspējas pieejamām, mērķiem un rezultātiem. Lai gan direktīva attiecas uz aptuveni 50 000 uzņēmumu visā Eiropā un tās piemērošana obligāta salīdzinoši lieliem uzņēmumiem, kuru darbības raksturojama ar vismaz diviem no šiem trim rādītājiem - neto apgrozījums gadā 40 milj. eiro, aktīvu vērtība 20 milj. eiro, nodarbināti 250 strādājošie – tās ietekme varētu sniegties daudz plašāk. Pat, ja uzņēmumu tiešā veidā šī direktīva neskar, tās izpausmes pastarpināti var skart gandrīz katru preču un pakalpojumu iepirkumu, jo aizvien vairāk uzņēmumu izstrādā ilgtspējīgu iepirkumu politiku.
Uzņēmumi, protams, var cerēt, ka Eiropas Zaļais kurss neietekmēs viņu uzņēmējdarbību un to visu ignorēt, taču šāda attieksme ilgtermiņā var radīt dažādus nepārvaramus izaicinājumus, tostarp pilnīgu biznesa un tirgus daļas zaudēšanu saviem konkurentiem. Aizvien lielāka daļa uzņēmumu jau ir izvēlējušies pakļauties zaļajām prasībām un pievērsušies ilgtspējas stratēģiju izstrādei un ieviešanai, demonstrējot uzņēmuma mērķus un progresu ilgtspējas problēmu pārvaldībā.
Comments