top of page

Eksperti: Rīgas metropoles areāla attīstību nepieciešams radikāli paātrināt


Pašvaldība kā koordinators starp institūcijām un uzņēmējiem, iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārstrukturēšana un lielāka atbildība plānošanas reģioniem būtu labi instrumenti uzņēmējdarbības aktivizēšanai, investīciju piesaistei un galvaspilsētas reģiona izaugsmei kopumā, atzina diskusijas "Rīgas Metropoles areāla attīstības prioritātes attiecībā pret uzņēmējdarbību" dalībnieki.


"Uzņēmumi no dažādiem sektoriem vēlētos daudz straujāku Rīgas, Pierīgas un arī valsts institūciju rīcību ekonomikas attīstībai. Sajūta, ka valsts institūcijas ir bremzējošas, iespējams, ir mānīga, tomēr tāds vērtējums biznesa pusē ir. Aicinām Rīgas un Pierīgas pašvaldības daudz aktīvāk, daudz radikālāk iestāties par sava reģiona attīstības finansēšanu, gan attiecībā uz Eiropas fondu piesaisti, gan attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa un citu nodokļu pārstrukturēšanu. Šobrīd bizness Rīgā un Pierīgā vismaz daļēji jūtas nedaudz atstāts novārtā un tas nav labi galvaspilsētas metropoles areālam kā Latvijas ekonomikas lielākajam motoram," norādīja diskusijas moderators, konsultāciju uzņēmuma "Meta Advisory" direktors Armands Gūtmanis.



Ekonomiskās attīstības veicināšanai ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī pārējos Latvijas reģionos, būtu lietderīgi attīstīt pašvaldību un uzņēmēju sadarbības modeli, kurā pašvaldība nodrošina iesaistīto pušu rīcības koordinēšanu, paātrinot saskaņošanas procesu ar dažādām valsts institūcijām, līdz ar to veicinot ātrāku investīciju piesaisti un attīstību.

Nekustamo īpašumu attīstības uzņēmuma "Linstow Baltic" projektu direktors Andis Kublačovs akcentēja, ka projektu attīstības veicināšanai ir nepieciešami jauni risinājumi: "Mūsu priekšlikums - pašvaldība varētu darboties kā koordinators, izdot būvatļauju sev, bet finansējumu varētu nodrošināt privātie partneri, pašvaldībai pašai finansējot tikai daļu. Šādos projektos, kuros ir ieinteresēti gan uzņēmēji, gan pašvaldības, piemēram, piebraucamo ceļu sakārtošana, bieži vien ir iesaistīti dažādiem īpašniekiem piederoši īpašumi, tāpat ir jārisina virkne citu jautājumu. Vairāki pozitīvi piemēri, kuros pašvaldība darbojas kā koordinators, Latvijā jau ir, tomēr šāds sadarbības modelis vēl nav aprobēts. Pašvaldība varētu būt koordinators, kurš seko, lai visi privātie partneri izpilda savas saistības un neveidojas domstarpības. Tādēļ būtu svarīgi domāt arī par šāda modeļa regulējumu."



Diskusijas dalībnieki apsprieda priekšlikumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārstrukturēšanu, lai palielinātu pašvaldību ieinteresētību atbalstīti un veicināt darba vietu veidošanos savā teritorijā. "Rīgas vajadzību loks, tajā skaitā infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstībai, ir daudz lielāks nekā iespējas, tādēļ meklējam dažādus finansēšanas avotus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale būtu viens no taisnīgiem viediem, kā palielināt pilsētas budžetu un iegūt finansējumu problēmu risināšanai, jo ir ļoti daudz iedzīvotāju, kas dzīvo ārpus Rīgas, bet strādā Rīgā. Tādēļ mēs atbalstām šādu nodokļa pārdales reformu," skaidroja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.



Viena no diskusijas atziņām - Latvijā izveidotos un labi funkcionējošos plānošanas reģionus būtu jāveido kā institūcijas, kas atbildīgas par uzņēmējdarbības un attīstības plānošanu nevis viena salīdzinoši neliela novada ietvaros, bet plašāk.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks reģionālās attīstības un ekonomikas jautājumos Andris Miglavs skaidroja, ka Rīgas reģiona attīstība jābalsta uz trim vaļiem - sadarbību, plānošanu un finanšu pārvaldību. Tikai tad būs iespējams attīstībā un arī iedzīvotāju pieaugumā sekot abu Baltijas kaimiņvalstu galvaspilsētas reģioniem. "Sadarbība nepieciešama, jo neviena no pašvaldībām Latvijā nav spējīga atrisināt savus izaicinājumus, strādājot atsevišķi. Tāpēc ir izveidoti plānošanas reģioni un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozīcija ir nepārprotama un nelokāma - plānošana, ja runājam par biznesa attīstību, par izglītību, par mobilitāti, ir jāveic nevis vienas atsevišķas pašvaldības līmenī, bet gan plānošanas reģiona ietvaros," uzsvēra ministrijas pārstāvis.



Karīna Miķelsone, biedrības "Rīgas metropole" valdes līdzpriekšsēdētāja, Ādažu novada domes priekšsēdētāja akcentēja, ka galvaspilsētā un Pierīgā ir koncentrēts liels potenciāls, kas ir būtisks priekšnosacījums ieguldījumiem un attīstībai. Relatīvi nelielā valsts teritorijas daļā - ap 5,6% no Latvijas teritorijas platības - darbojas 60% valsts uzņēmumu, augstskolās un koledžās mācās 85% no kopējā studentu skaita un atrodas 90% pētniecības institūciju. Šo faktoru savstarpēja sasaiste var viest būtiskas kvalitatīvas pārmaiņas.



Diskusiju "Rīgas Metropoles areāla attīstības prioritātes attiecībā pret uzņēmējdarbību" rīkoja konsultāciju uzņēmums "Meta Advisory", Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera un Šveices Tirdzniecības kamera sadarbībā ar Latvijas Teritorijas plānotāju asociāciju un uzņēmumu "Linstow Baltic".


Kommentare


bottom of page