top of page

Eksperti: enerģijas uzglabāšana ir kritiski svarīga

Lai Latvija pēc iespējas ātrāk un efektīvāk sasniegtu energoneatkarību, visām iesaistītajām pusēm jāiesaistās energosistēmas elastības paaugstināšanā. Dažādu tehnoloģiju risinājumi enerģijas uzglabāšanai ir kritiski svarīgi. Tā 7. decembrī secināts konferencē “Enerģijas uzglabāšana energoneatkarības sasniegšanai un energoapgādes drošībai”.

Atklājot konferenci, Latvijas klimata neitralitātes klastera valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis uzsvēra, ka Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami palielināt kopējo atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu.

Lielā mērā tas tiks nodrošināts, attīstot enerģijas ieguvi no saules un vēja, bet arī ūdeņraža nozare var kļūt par pamanāmu spēlētāju. No otras puses, atjaunojamie enerģijas avoti ir nepastāvīgi un atkarīgi no klimata apstākļiem, tāpēc energosistēmas veiksmīgai darbībai nepieciešami elastīgi risinājumi,” sacīja A. Gūtmanis.



Savukārt, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe uzsvēra to, ka ministrija šobrīd izstrādā vairākus svarīgus likumdošanas aktus, kuru uzdevums būs veicināt emisiju samazināšanu, to skaitā Nacionālo enerģijas un klimata plānu, Transporta enerģijas likumu, Klimata likumu. Atbildot uz uzņēmumu pārstāvju bažām, J.Irbe detalizēti izklāstīja regulējumu par vēja un saules parku attīstības aktualitātēm. Viņš uzsvēra, ka Eiropa šobrīd ir savā ilgtspējīgas pārejas pagrieziena punktā, un šodien izdarītās izvēles noteiks tās spēju sasniegt dekarbonizācijas mērķus un nodrošināt enerģētisko neatkarību.



Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors un profesors Gatis Bažbauers konferencē akcentēja to, ka energoapgādē šobrīd notiek visaptverošs pārmaiņu process, fokusam virzoties no patēriņa vadītas” uz piegādes vadītu” sistēmu, kas prasa augstāku elastību arī patēriņa pusē.

G. Bažbauers iepazīstināja konferences dalībniekus ar nesen veiktu pētījumu, kurā aplūkotas Latvijas iespējas nākotnē izmantot no zaļā ūdeņraža un CO2 iegūtu sintētisko degvielu, lai samazinātu transporta emisijas, tai skaitā lieljaudas un tālsatiksmes transportā.



Akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Gatis Junghāns atzina, ka no klimata faktoriem atkarīgas ģenerācijas strauja attīstība rada dažādus izaicinājumus, kuriem nepieciešami risinājumi. Vienlaicīgi tas ir arī jauns iespēju laiks jaunām balansēšanas un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām, kā arī ļauj biznesam izveidot jaunu pakalpojumu piedāvājumus.

Kā viens no būtiskiem enerģijas uzglabāšanas risinājumiem konferencē tika apspriests tā dēvētais zaļais ūdeņradis, ko elektrolīzes ceļā ražo no saules un vēja stacijās iegūtas elektrības.



Ūdeņradis tuvākās nākotnes apstākļos ir neaizvietojams elements atjaunojamās enerģijas uzglabāšanai un transportēšanai. Tas nekonkurē ar tradicionālo elektroenerģijas pārvadi un uzkrāšanu baterijās. Tieši pretēji – tikai kombinējot tos, iespējams izveidot neatkarīgu un zaļu enerģijas sistēmu Latvijā visiem gala patēriņa veidiem. Izmantojot ūdeņradi un tā atvasinājumus, varam arī veidot tūlītēju AER eksportu, un to neierobežos limitētā elektropārvades sistēmas pārrobežu kapacitāte,sacīja uzņēmuma Baltic Hydrogen Groupoperacionālais direktors Kaspars Avots.



Svarīgs un atzīmējams ir jautājums par tehnoloģisko iekārtu atbildīgu otrreizēju pārstrādes plānošanu, optimālo līdzsvaru starp iekšzemes enerģijas uzglabāšanu un enerģijas eksportu.

“Mobilitātes elektrifikācija ir šodienas realitāte. Un tā tikai palielināsies, arī Latvijā. Līdz ar to parādās daudz jaunu izaicinājumu un iespēju. Piemēram, kā nodrošināt elektroauto baterijām nepieciešamās izejvielas ilgtspējīgi un nenonākot pilnīgā atkarībā no atsevišķiem izejvielu piegādātājiem? Ko iesākt ar baterijām to dzīves cikla beigās? Vai Latvija varētu atrast vietu elektromobilitātes industrijā, lai dotu savu pievienoto vērtību?” aktuālos jautājumus izcēla “Robert Bosch” vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Kalviškis.


Efektīvu enerģijas uzglabāšanas risinājumu izstrādi varētu veicināt, ja tiktu pareizi noteikti regulējumi un stimuli investīcijām. Konferences dalībnieki ar Klimata un Enerģētikas ministrijas pārstāvjiem pārrunāja arī jautājumus par nepieciešamajām papildu subsīdijām un ekonomiski attaisnotiem labvēlīgiem regulējumiem, kā arī to, kā šo jautājumu atspoguļos Nacionālais enerģētikas klimata plāns.

Tā kā viennozīmīga līdera enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijās šobrīd nav, jānodrošina daudzveidība un pieejamība dažādiem enerģijas uzkrāšanas veidiem, lai atbilstoši reaģētu uz īstermiņa un ilgtermiņa vajadzībām. Tādējādi uzkrājošās iekārtas būs vēl viens enerģētikas sektora dalībnieks, bet to veiksmīgai integrācijai dažādās nozarēs būs pirmkārt vajadzīga visdažādāko sektoru sadarbība un ne obligāti tiešas subsīdijas,” rezumēja KEM pārstāvis Gunārs Valdmanis.



Konferencē uzstājās Rīgas Tehniskās universitātes prorektors profesors Gatis Bažbauers, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, SIA "Robert Bosch" vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Kalviškis, "Baltic Hydrogen Group" operacionālais direktors Kaspars Avots, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Savukārt, konferenci vadīja Latvijas Klimata neitralitātes klastera valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis.



Kommentare


bottom of page