Eiropas Komisija gatavojas stingrāk vērsties pret #greenwashing, regulējot to, kā uzņēmumi pamato un paziņo savas #zaļās prasības.
Uzņēmumiem, kas ražo produktus vai piedāvā pakalpojumus un izmanto vides vai ilgtspējas apgalvojums kā “T-krekls izgatavots no otrreizēji pārstrādātām plastmasas pudelēm”, “piegāde ar CO2 kompensāciju”, “iepakojums izgatavots no 30% pārstrādātas plastmasas”, “okeānam draudzīgs aizsargkrēms” vai līdzīgus, turpmāk būs nepieciešams rūpīgāk pievērsties šo apgalvojumu pamatotībai.
Jaunās prasības paredz, ka pirms uzņēmumi paziņo patērētājiem kādu no direktīvā ietvertajiem “zaļo norāžu” veidiem, šādas norādes būs neatkarīgi jāpārbauda un jāpierāda ar zinātniskiem pierādījumiem. Jauno noteikumu mērķis ir arī novērst privāto vides marķējumu izplatību, jo pašlaik tiek izmantoti vismaz 230 dažādi zaļie marķējumi, kas rada patērētāju apjukumu un neuzticību. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem jaunas marķēšanas shēmas nebūs atļautas.
Nesenā pētījumā atklāts, ka 53% no pārbaudītajiem vides un ilgtspējas apgalvojumiem Eiropas Savienībā bija neskaidri, maldinoši vai nepamatoti un 40% bija nepamatoti. Tātad pārāk bieži šie apgalvojumi tiek izteikti bez jebkādiem pierādījumiem un pamatojuma.
Vairāk lasi šeit: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_23_1692