top of page

Transporta nozarē briest vērienīgas pārmaiņas, pieņemoties spēkā bažām par klimata pārmaiņām

Raksts publicēts la.lv


Autors: Mikus Ramanis, Meta Advisory Latvia konsultants




Eiropas Savienībā (ES) pēdējos gados aizvien vairāk pieņemas spēkā bažas par klimata pārmaiņām. To ietekmē ES drīzumā gatavojas iedarbināt radikālākus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas rīkus, kuri tieši ietekmēs transporta nozari. Arī Latvijā transportlīdzekļu radītais SEG apjoms šobrīd sastāda ievērojamu daļu (~30%) no kopējām emisijām. Turklāt prognozes paredz, ka bez papildu pasākumu īstenošanas turpmākajos gados ES dalībvalstis sagaida vēl lielāks transporta emisiju pieaugums. Var teikt, ka tuvākajā nākotnē visā transporta jomā paredzamas sen nebijuša mēroga izmaiņas. Tādēļ autobraucējiem un citu transporta pakalpojuma lietotājiem ir jābūt gataviem ieviest jaunas tehnoloģijas un praksi.


Vai gaidāms privātā transporta nozīmes kritums? Sagaidāms, ka nākotnē privāto transportlīdzekļu parks ievērojami mainīsies. Nav šaubu, ka pieaugs elektroauto īpatsvars, jo akumulatoru tehnoloģiju attīstība padara šīs automašīnas lētākas un pieejamākas plašākai sabiedrības daļai. Taču būtu vērts pievērst uzmanību arī tam, ka ierastā privāto automobiļu lietošanas standarta ēra iet uz norietu. Mainās cilvēku domāšana, līdz ar to arī rīcības modelis, un aizvien lielāku nozīmi iegūst alternatīvas transporta iespējas.

Piemēram, pieaugošā automobiļu koplietošanas platformu popularitāte rāda, ka cilvēku izpratne par personīgo transportu ir kļuvusi elastīgāka. Šāds inovatīvs skatījums ļauj katram piekļūt transportlīdzekļiem pēc nepieciešamības, tādējādi samazinot vajadzību pēc personīgās automašīnas. Jāņem vērā, ka pēc Covid-19 pandēmijas atgūstas arī sabiedriskā transporta izmantošana, kas ilgtermiņā var kļūt par ievērojami nozīmīgāku pārvietošanās veidu nekā šobrīd. Tiesa, lai šo ideju varētu realizēt, ir nepieciešams izvērst sabiedriskā transporta tīklu un jāpadara to pieejamāku pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam.


Svarīgi nodrošināt lielas noslodzes transportlīdzekļu dekarbonizāciju Lai samazinātu transporta nozarē radīto izmešu daudzumu, ļoti liela loma ir smago transportlīdzekļu un autobusu parka nomaiņai. Piemēram, šobrīd Latvijā 33% no visām autotransporta emisijām rada ikdienas satiksmē cirkulējošās kravas automašīnas un autobusi. Pašlaik Eiropā šie transportlīdzekļi gandrīz pilnībā tiek darbināti ar fosilo degvielu, taču tuvākajā nākotnē situācija būtiski mainīsies.

Piemēram, jau no 2030. gada ES visiem jaunajiem pilsētu satiksmē izmantojamajiem autobusiem būs jābūt ar nulles emisiju līmeni. Tāpat ES plānos ietilpst kravas auto CO2 standartu maiņa. Agrākais standarts attiecās uz četrām kravas automašīnu grupām, kuras sastāda 60% no gada lieljaudas transportlīdzekļu pārdošanas apjoma un rada 70% emisiju. Tagad ir pievienotas daudzas jaunas grupas, tostarp vieglie kravas automobiļi jeb furgoni.


Pārmaiņas skars arī aviāciju un jūras transportu Oglekļa emisiju samazināšana ir aktuāla ne tikai autotransportam, bet arī aviācijā un kuģniecībā. Gaisa satiksmē iespējas gan ir krietni ierobežotākas, tomēr labas izredzes dod sevi jau pierādījusī ilgtspējīgas aviācijas degviela (SAF – sustainable aviation fuel). Arī Latvijas nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” jau piedāvā pasažieriem iespēju, kā samazināt savu ietekmi uz vidi lidojumos. Tā izpaužas tādējādi, ka ikvienam ir iespēja brīvprātīgi pasūtīt ilgtspējīgu aviācijas degvielu savam lidojumam. Šī gada aprīlī Eiropas Padome un Eiropas Parlaments panāca pagaidu politisku vienošanos, ka visa degviela, kas ir pieejama gaisa kuģu ekspluatantiem ES lidostās, no 2025. gada satur minimālo SAF daļu un no 2030. gada – minimālo sintētiskās degvielas daļu, abām pakāpeniski palielinoties līdz 2050. gadam.

Runājot par kuģniecības nozari, var atzīmēt ES iniciatīvu „FuelEU Maritime”, kas paredz iekļaut jūras transportu ES 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītāju trajektorijā. Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir kuģos izmantojamās degvielas pakāpeniska nomaiņa.

Mikromobilitātes uzvaras gājiens

Pēdējo gadu laikā gan visā pasaulē, gan Latvijā strauji popularitāti iegūst dažādi mikromobilitātes risinājumi, tādi kā elektroskūteri un e-velosipēdi. Šie mūsdienīgie mazie transportlīdzekļi nodrošina operatīvu, ērtu un videi draudzīgu pārvietošanos, nepiesārņojot gaisu. To izmantošana samazina gan SEG emisijas, gan reizē palīdz cīņā ar sastrēgumiem bieži pārblīvētajās pilsētu ielās. Šie inovatīvie risinājumi tāpat maina mūsu domāšanu par mobilitātes iespējām un palīdz veidot ceļu efektīvākai un ilgtspējīgākai transporta sistēmai nākotnē.


Svarīgi maksimāli izmantot vietējos energoresursus Jebkuras transporta sistēmas efektīvas funkcionēšanas pamatā ir piemērotu, viegli pieejamu un pietiekamā daudzumā esošu energoresursu esamība. Lai apmierinātu jaunās transporta vides pieprasījumu, Latvijā būtu vairāk jākoncentrējas uz vietējo enerģijas avotu izmantošanu, jo šobrīd gandrīz visa degviela tiek importēta. Nozīmīgu lomu šīs situācijas uzlabošanā kā atjaunojamais energoresurss varētu spēlēt biomasa, it īpaši biodegvielas veidā.

Savukārt vietējās vēja un saules radītās elektroenerģijas izmantošana, prasmīgi rīkojoties, var sniegt lielu ieguldījumu elektrisko transportlīdzekļu un to uzlādes infrastruktūras darbībā. Šo vietējo resursu prioritāra izmantošana ļaus Latvijai samazināt atkarību no importētās enerģijas un tādējādi veicināt daudzveidīgākas un neatkarīgākas transporta sistēmas attīstību.



SAISTĪTIE RAKSTI


Comentários


bottom of page