Digitālā transformācija ir ne tikai viena no lielākajām prioritātēm Eiropas Savienībā, bet arī kļuvusi par dzīves nepieciešamību gan dažādos industrijas sektoros, gan arī kultūras nozarē. Latvijas kultūras nozares institūcijas – teātri, koncertzāles, muzikālās apvienības un citas kultūras iestādes ir bijuši spiesti pāriet digitālā darba režīmā, lai arī kultūras notikumu apmeklējums nav aizstājams ar digitālo izpildījumu un ikviens no mums vēlas apmeklēt teātri, izstādi vai kādu citu pasākumu klātienē nevis tiešsaistes režīmā.
Digitālais mārketings noteikti ir mūsdienīgs un efektīvs instruments arī ikvienai kultūras nozares institūcijai.
Analizējot Latvijas kultūras iestāžu klātbūtni digitālajos medijos, mēs labi redzam, ka kultūras iestādes arvien lielāku uzmanību pievērš digitālajai komunikācijai.
Eiropas Savienības fondi piedāvās iespēju izglītot kultūras iestāžu darbiniekus, tai skaitā attiecībā uz digitālajām prasmēm.
Savukārt analizējot tūristu un ceļotāju maršrutus un naudas tēriņu dinamiku, var redzēt nepieciešamību veidot sinerģiju starp kultūras un tūrisma objektu piedāvātajām iespējām. Pētījumi rāda, ka tajās pilsētās, kur notiek kultūras pasākumi, tur palielinās arī tūristu skaits, kuri pilsētai kopumā ienes ievērojamu ekonomisku pienesumu.
Gan šiem, gan arī citiem jautājumiem ir veltītas kultūras politikas pamatnostādnes, kuras drīzumā tiks apstiprinātas ministru kabinetā.
PAR DIGITĀLĀS PĀREJAS IETEKMI UZ NOZARI, SEMINĀRĀ DISKUTĒJA EKSPERTI:
Uldis Zariņš, valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos, Kultūras ministrija,
Dita Zemīte, Centrālās statistikas pārvaldes vecākā referente,
Līga Rubine un Gatis Sprūds, biedrības “Kultūras &izklaides platformu apvienība” dibinātāji,
Oskars Rumpēters, Kantar mediju klientu direktors.
Mārcis Gulbis, Latvijas Pasākumu Foruma direktors
Semināru moderēja Armands Gūtmanis, Meta Advisory direktors
