top of page

Kā maksāsim par enerģiju? Partiju pirmsvēlēšanu solījumu apskats


Enerģijas cenām turpinot trakot un turklāt vēl ziemas mēnešiem esot degungalā, par cenām vairs nevar tikai „domāt”, jāsaprot, kā rīkosimies šajā krīzes situācijā. Lai saprastu, ko varētu gaidīt no oktobrī ievēlētās 14. Saeimas un tās veidotās valdības, ieskatījāmies partiju programmās, meklējot konkrētus glābjošus atslēgvārdus.


Izvēlējāmies tās partijas, kuras vasaras socioloģiskajās aptaujās ieguva virs 5% reitingus. Apskatījām šo partiju publiskotās programmas, izvēlējāmies duci atslēgvārdu, ar kuriem var raksturot lielo globālo jēdzienu “energoneatkarība”. Tādējādi partiju programmas aplūkojām, sekojot gan šobrīd karstajiem atslēgvārdiem “vietējie energoresursi “, “energoneatkarība “, “energoefektivitāte “, gan arī ilgākā termiņā svarīgajiem signāliem-jēdzieniem : “Zaļais kurss “, “bezizmešu transports “, “klimata mērķi, klimatneitralitāte “, gan krietni vispārīgākajiem un jau ierastajiem solījumiem, kas ietver tādus jēdzienus kā “ilgtspējība “, “videi draudzīga, bioloģiska lauksaimniecība “, “atjaunojamie energoresursi “, “vietējie uzņēmumi “, vietējā produkcija “.


Energoneatkarību var aprakstīt arī ar daudziem citiem atslēgvārdiem, un aicinu katru vēlētāju šādu “vingrinājumu” veikt. Jēdzienam energoneatkarība ir arī otrā medaļas puse, proti – par kādu cenu? Skatoties, cik partiju lieto jēdzienus par energoneatkarības tēmu, aplūkojām arī to, vai programmas satur vārdu konkurētspējīga cena (un zināmā mērā sinonīmu – godīgu, taisnīgu cenu) un konkurētspēja (enerģētikā, ekonomikā). Atkal saprotot, ka vārdus var izvēlēties dažādus un atsevišķu vārdu (ne)lietojums neļauj izdarīt kādus īpašus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aicināt vēlētāju pašam iedziļināties un izdarīt savus secinājumus, un šī raksta mērķis noteikti nav sniegt novērtējumu partiju programmām, tieši tāpat kā šeit nav runas par partiju programmu “analīzi”. No senā sakāmvārda par to, ka neskaties manos darbos, klausies manos vārdos, mums šobrīd pieejami ir tikai “vārdi”, bet arī tajos vērts ieklausīties tieši šobrīd, kad partijas izklāsta savus solījumus. Darbi būs pēc vēlēšanām.


Deputātu kandidāti diskutēs par energoneatkarību un tās cenu

Partiju pirmsvēlēšanu programmās ienākuši salīdzinoši jaunie jēdzieni – zaļais kurss, energoneatkarība, ilgtspēja. Šie vārdi paši ir tik plaši un “globāli”, ka būtībā varētu citus – skaidrojošākus – nemaz nelietot. Katra no partijām ir lēmusi, kurus jēdzienus papildus lietot. Jēdzienu “energoneatkarība” lietojušas sešas no apskatītajām partijām. Visai bieži minēti arī vārdi “zaļais kurss”, “ilgtspēja” un “atjaunojamie energoresursi”. Tātad var teikt, ka tiem ir liels politisks atbalsts. Tas izklausās visai loģiski, jo šie jēdzieni ir savstarpēji saistīti. Retāk lietots vārdu salikums “klimata mērķi” un “klimata neitralitāte”, šos vārdus acīm redzot vajadzēs ilgstoši skaidrot vēlāk. Toties mazliet dīvaini, ka tiešām reti lietoti vārdi “vietējie resursi”, “vietējā produkcija”, “vietējie uzņēmumi”. “Vietējie” nav pagaidām iekarojuši partiju kandidātu sirdi un piekrišanu. Atceroties gan, ka šo jēgu var “iešifrēt” arī citos jēdzienos.

Kāda būs politiķu rīcība ievēlēšanas gadījumā un kā tā korelēs ar nozaru pārstāvju nostāju, plāniem un aprēķiniem, – par to trešdien, 24. augustā, diskusijā tiksies vairāku partiju deputātu kandidāti un Lauksaimnieku Organizācijas Sadarbības Padomes (LOSP), Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas, Latvijas Biogāzes asociācijas, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA), Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Latvijas klimata neitralitātes klastera 2050, Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas, Latvijas Bioenerģijas asociācijas, uzņēmumu “Gren Latvija” un “EKO OSTA” pārstāvji.

Diskusijā “Energoneatkarība – bet par kādu cenu!”, kuru vadīs žurnālists Ansis Bogustovs, kandidāti un minētie vēlētāji runās par to, kā Latvija var iegūt lielāku energoneatkarību un vai šīs enerģijas cena būs konkurētspējīga? Šobrīd ģeopolitika diktē neatkarību un maksimāli izmantot vietējos energo resursus – koksni, hidrostacijas, biogāzi, biodegvielu, saules, vēja un zeme dzīļu enerģiju, un arī varbūt pat pretrunīgi vērtētos kūdras resursus. Savu spiedogu uzliek arī pieaugošie klimata un emisiju samazināšanas mērķi, kas mūs “spiež” kļūt gan “ilgtspējīgākiem”, gan vairāk veicināt vietējo resursu ražošanu un izmantošanu.

Comments


bottom of page