top of page

Klimata mērķiem jāizmanto jaunie mobilitātes veidi

Updated: Jun 20, 2023

25.aprīlī Eiropas Savienības mājā Rīgā norisinājās seminārs “Mikromobilitāte un auto koplietošana pilsētās - jauni instrumenti klimata neitralitātes mērķiem” diskusiju cikla “Vairāk atjaunojamo energoresursu, mazāk emisiju!” ietvaros. Šī bija jau trešā diskusija minētajā ciklā, kas veltīts klimata neitralitātes mērķiem Latvijā, ko organizē "Latvijas klimata neitralitātes klasteris 2050" un "Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija".


Konferences referenti. Foto: Meta Advisory Latvia

Mikromobilitātes rīki – kā skrejriteņi, velosipēdi, e-skūteri, citi - un arī koplietošanas auto ienākuši pilsētu iedzīvotāju ikdienā. To izmantošana strauji palielinās. Tie aizstāj privātos auto un kalpo klimata neitralitātes mērķiem, kas ir svarīgi tieši šobrīd, kad pilsētām ir jāizstrādā savi klimata neitralitātes plāni. Latvijā uzkrāta pirmā pieredze ar šiem jaunajiem transporta risinājumiem, tādēļ valsts, pašvaldību institūciju un nozares pārstāvji tikai aicināti uz diskusiju, kā pareizi būtu veicināt šo sektoru attīstību, kā veicināt lietotāju paradumus, kā saglabāt satiksmes dalībnieku drošību, kā optimāli iekļauties pilsētu kopējā transporta un gājēju plūsmās.


Justs Dimants. Foto: http://foto.lu.lv/arhiivs


Dr. oec., klimata pētnieks Justs Dimants diskusijā uzsvēra, ka SEG emisijas Eiropas Savienībā no 1990. – 2020. gadam vidēji samazinājušās par 32%, taču transporta sektorā novērojams 7% pieaugums. Mikromobilitātes un automašīnu koplietošanas pakalpojumi ir viens no instrumentiem, kas izmantojams CO2 samazināšanai, tas veicinātu arī zemākas enerģijas patēriņu, zemāku satiksmes sastrēgumu līmeni un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Lai to sasniegtu, nepieciešami dažāda līmeņa atbalsta mehānismi, kuri balstīti nacionālā politikā.


Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors, informēja par valsts prioritātēm šajā jomā, tai skaitā, apdzīvotu vietu ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem un to 10 km sasniedzamības robežu savienojošās mikromobilitātes infrastruktūras maršrutu attīstības plāniem. Raksturojot mikromobilitātes infrastruktūru Latvijā, jāsecina, ka tā attīstīta fragmentāri, tā nav nodalīta, urbānās vides attīstītājiem un patērētājiem ir autocentriski uzskati.


J.Dimants minēja vairākus CO2 ietaupījumus pilsētvidē, izmantojot mikromobilitātes iespējas (*): vidusmēra cilvēks, kurš maina pārvietošanās režīmu no automašīnas uz velosipēdu, samazina dzīves cikla CO2 emisijas par 3,2 kg CO2 dienā; automašīnas vietā izvēloties velosipēdu vai e-velosipēdu tikai vienu reizi dienā, vidusmēra iedzīvotāja transporta radītās oglekļa emisijas var samazināties par 62%; ja viens no katriem pieciem pilsētas iedzīvotājiem turpmākajos gados šādi mainītu savus pārvietošanās paradumus, tas palīdzētu samazināt emisijas transporta sektorā par aptuveni 8%.



Vladimirs Reskājs, “Carguru” izpilddirektors, akcentēja automašīnu koplietošanas devumu klimata mērķu sasniegšanai transporta jomā: “Auto koplietošana ir nākotne uz 'viedo' transportu un komfortablu pilsētvidi bez satiksmes sastrēgumiem un stresa. Turklāt, tā mudina izmantot arī citus pārvietošanās veidus, kā piemēram, velosipēdus, skrejriteņus un sabiedrisko transportu. Gan pilsēta, gan tās iedzīvotāji ir ieguvēji, jo tādējādi tiek nodrošināta labāka vides kvalitāte.”



Armands Gūtmanis Foto: Meta Advisory Latvia


Apkopojot diskusijas galvenos secinājumus, Armands Gūtmanis, Latvijas klimata neitralitātes klastera direktors minēja: “Šodienas diskusija skaidri parādīja, ka abi mobilitātes veidi - koplietošanas transports un mikromobilitāte, ir strauji auguši, patērētāji tos aktīvi izmanto un tie dod ievērojamu ieguldījumu emisiju samazināšanā. Tie ir vērā ņemami instrumenti ES direktīvu ssasniegšanā attiecībā uz klimata politikas mērķiem. Pilsētas transporta jomā nav daudz šādu instrumentu - pilsētas var apsvērt ierīkot zemas emisijas zonas un var veicināt koplietošanas transportu un mikromobilitāti un plašāk izmantot bezemisiju sabiedrisko transportu. Pašvaldībām, pirmkārt, Rīgai, šie divi mobilitātes intrumenti būtu jāņem vērā un jāatbalsta, lai sasniegtu klimata mērķus.”

bottom of page