Raksts pārpublicēts no LETA buvinzenierusavieniba.lv
Lai izglītotu un informētu plašu sabiedrību par Eiropas Savienībā (ES) pieņemto Zaļo kursu un klimatneitralitātes politiku, ir izveidota biedrība Latvijas klimata neitralitātes klasteris 2050, aģentūru LETA informēja tās valdes loceklis Armands Gūtmanis.
Kā skaidro Gūtmanis, Eiropas Zaļais kurss un ES klimata politika saistībā ar emisiju samazināšanu tiešākā vai netiešākā veidā attiecas uz ikvienu iedzīvotāju un uzņēmumu neatkarīgi no tā, vai tas atrodas galvaspilsētā, reģionu centros vai novados. Lai sagatavotos tā dēvētajai zaļajai pārejai, sabiedrības informētība ir viens no galvenajiem uzdevumiem.
Pēc viņa vārdiem, biedrība saglabās neitralitāti, neizvirzot vērtējumus klimata politikas mērķiem, kas jau pieņemti visās ES dalībvalstīs. “Galvenais jautājums patlaban ir par to, kā sasniegt ambiciozos klimata politikas mērķus – tātad par riskiem un iespējām, skaidrot, kādas izmaiņas gaidāmas un kā tās izmantot ikvienas jomas attīstībai. Tāpat svarīgi saprast, kā novērst negatīvos riskus un apdraudējumus,” norāda Gūtmanis.
Lai sasniegtu šos mērķus, biedrības valde plāno veidot Latvijas klimata neitralitātes klastera 2050 atbalsta struktūras reģionos un novados un vēlas iesaistīt kopējā darbā dažādus partnerus gan no pašvaldību, biznesa, gan no NVO un akadēmiskās un ekspertu kopienām. Šāda pieeja atbilstu klastera principam.
Biedrība drīzāk būs kā platforma informācijas un viedokļu apspriešanai nevis gatavo atbilžu avots. “Pēdējo divu gadu laikā kopā ar partneriem jau esam noorganizējuši vairāk nekā 20 seminārus par ES Zaļā kursa un emisiju kontroles politikas jautājumiem, tāpēc darbošanās biedrībā būs loģisks un konsekvents turpinājums jau iesāktajam darbam,” skaidro Gūtmanis.
Latvijas klimata neitralitātes klasterī 2050 jau apvienojušās sešas biedrības un trīs privātpersonas, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības biedrība, biedrība RISEBA Alumni, biedrība Mentori, biedrība Latgales lietišķo sieviešu apvienība, biedrība Par zaļu Pierīgu un biedrība Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija. Biedrības valdē darbojas ģeoloģijas zinātņu doktore, Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava pētniece Ilze Ozola, kā arī Ģirts Fišers, kurš savā uzņēmumā pilnveido inovatīvu biodegvielas ieguves tehnoloģiju, ievērojot aprites ekonomikas pamatprincipus.
Biedrība aicina pievienoties arī citas pilsoniskās sabiedrības biedrības, jo tas ir veids, kā sasniegt dažādas sabiedrības grupas. Tuvākajā plānā ir uzrunāt arī dažādu jomu ekspertus, kuri būtu ieinteresēti dalīties ar viedokli par klimata politikas ietekmi, kā arī biznesa nozaru apvienības un arī līdzīgas biedrības citās ES dalībvalstīs.
Papildu ES mērķim par klimata neitralitāti un vēlmei panākt negatīvas emisijas pēc 2050.gada, Eiropas klimata likums nosaka dalībvalstīm saistošu klimata mērķi līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas – emisijas pēc piesaistes atskaitīšanas – vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990.gadu. Tie ir uzdevumi, kas skars visu sabiedrību.
