Lai arī ir zināms, ka lauksaimniecība ir viens no lieliem siltumnīcgāzu emitētājiem, tomēr ieviest ilgtspējas principus lauksaimniecībā ir sarežģītāk nekā citos sektoros. Eiropas savienībā izvirzītie mērķi ierobežot pesticīdus, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības platības, uzlabot dzīvnieku labturību, ievērojami reformēt mežsaimniecību ir ambiciozi mērķi, kuru izpildīšanai vajadzēs gan lielas investīcijas, gan arī pārvarēt pretestību. Šoziem neticami augstās gāzes cenas jau ir novedušas ka mēslojuma ražošana Eiropas Savienībā ir daudzkārt samazinājusies. Ir palielinājies risks, ka pavasara sējas darbos lauksaimnieki spēs nopirkt un izmantot daļu nepieciešamā mēslojuma ar negatīvām sekām, rudenī ražu novācot.
Tāpēc ieviest ilgtspējas un klimata politikas prasības lauksaimniecībā ir īpaši pārdomājams uzdevums, kuru nebūtu pareizi pildīt pārgalvīgā ātrumā, lai izvairītos no pārtikas produktu pārmērīga sadārdzinājuma.
Tā sauktā “Precīzā” lauksaimniecība un regulārs lielo datu izmantojums lauksaimnieku uzņēmumos ir instrumenti, kas iesakņojas arī Latvijas saimniecībās. Tomēr kā visas jaunās tehnoloģijas arī šīs prasa lielas sākuma investīcijas, taču palīdz efektīvāk darboties nākotnē.
Eiropas Fondi lauksaimniekiem sniegs vismaz daļu no nepieciešamā finansējuma. Šobrīd esošais gan regulatora, gan klientu spiediens tomēr neļaus arī Latvijas lauksaimniekiem izvairīties no pakāpeniskas ilgtspējas principu integrēšanas sava biznesa modelī.
Uzsvars būtu jāliek uz vārda pakāpeniski un pārdomāti.
Strādājot ar dažādu sektoru uzņēmumiem, secinām, ka ilgtspējas principu ieviešanā lielās likumsakarības darbojas uz visiem, bet konkrētais ilgtspējas plāns katram uzņēmumam būs savs individuāls. Arī lauksaimniecības uzņēmumiem nevajadzētu kavēties ar sava ilgtspējas plāna izveidošanu, kuru rakstot varam palīdzēt ar uzkrāto pieredzi.
Comments