top of page

ES fondi un Latvijas enerģētikas nākotne: mācība no kaimiņvalstīm

Updated: Jul 19, 2023



Bieži dzirdam, ka Latvija salīdzinot ar kaimiņvalstīm atpaliek dažādos ekonomiskos rādītājos. Arī enerģētikā situācija var kļūt līdzīga, ja Latvija turpinās kavēties ar būtisku atbalsta programmu izstrādi attiecībā uz jauniem energonesējiem. Latvijai straujākiem soļiem jācenšas pielietot būtiskāko ES fondu, jo īpaši Modernizācijas fonda un Atveseļošanās un noturības mehānisma fonda, potenciālu.


Mēs pievēršam uzmanību Lietuvai un Igaunijai - valstīm, kas ir spērusi ievērojamus soļus ES fondu izmantošanā, lai veicinātu ūdeņraža un biometāna ieviešanu. Rūpīgi izpētot šīs valsts labāko praksi, varam gūt vērtīgas atziņas, kas var palīdzēt Latvijai pārvarēt pašreizējās problēmas un pieņemt pamatotus lēmumus par pieejamo ES fondu līdzekļu izmantošanu.

____________________________________________________________________________

Lietuvā tiek atbalstīti pirmie trīs projekti zaļās ūdeņraža ražošanas attīstībai transporta jomā

Lietuva izmanto ES Atveseļošanas un noturības mehānisma sniegtos līdzekļus, lai īstenotu vairākus projektus zaļā ūdeņraža ražošanas attīstībai, kuros galvenā uzmanība tiks pievērsta sabiedriskā transporta attīstībai Klaipēdā, Tauraģē un Viļņā. Valsts kompensācija piešķirta 3 projektiem, kuri jāīsteno līdz 2025.gada 1. ceturksnim, kopumā radot 5,25 MW elektrolīzes jaudu:

· Viļņas pilsētas pašvaldībai piešķirti 5,6 milj. eiro 16 ar ūdeņradi darbināmiem autobusiem, kurus plāno iegādāties UAB „Vilniaus viešasis transportas”; 🚌

· Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijai un UAB ”Klaipėdos autobusu parks” tika piešķirti 4,8 milj. eiro, lai iegādātos ar ūdeņradi darbināmus autobusus (1 autobuss 2025.-2026.gadā, 2 autobusi 2027.-2028.gadā, 12 autobusi 2029.gadā un 15 autobusi 2030. gadā), kā arī ar zaļo ūdeņradi darbināmam atkritumu savākšanas kuģi, kas sākot ar 2025.g vidu patērēs 43 800 kg zaļā ūdeņraža; 🚌 ⚓ 🚢

· Vēl 2,9 milj. eiro ir piešķirti UAB “H2 LT”, kas ražos zaļo ūdeņradi sabiedriskajam transportam (UAB Tauragės autobusu parkas”). 🚌



Lietuvas Enerģētikas ministrija izsludina konkursu un līdz vasaras beigām aicina pieteikt investīcijas zaļā ūdeņraža ražošanai

Kopā šim mērķim atvēlēti 50 milj. eiro no ES Modernizācijas fonda. Paredzēts, ka šīs investīcijas ļaus Lietuvā izveidot 65 MW zaļā ūdeņraža ražošanas jaudu, un gada ūdeņraža ražošanas apjoms sasniegs vairāk nekā 8 tūkst. tonnas. Projekti būs jāīsteno līdz 2027. gada III ceturksnim un varēs saņemt līdzfinansējumu līdz 70%, nepārsniedzot 770 tūkst. EUR par uzstādītā elektrolizatora jaudas MW.



Lietuva groza attīstības programmu atjaunojamo degvielu ražošanai

Lietuvas valdība ir pieņēmusi attīstības programmu, kas paredz veicināt inovatīvu degvielu ražošanu, lai palīdzētu degvielas piegādātajiem izpildīt Lietuvas Alternatīvo degvielu likuma prasības, kas nosaka, ka patērētājiem ir jāpiegādā atjaunīgo enerģiju, tostarp biometānu un otrās paaudzes biodegvielas, lai 2030.gadā to īpatsvars veidotu 16% no transporta galapatēriņa. Programmai nepieciešami 154 milj. eiro, ko paredzēts piešķirt gan no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, gan piesaistot privāto finansējumu. Šajā programmā atbalsts paredzēts 3 virzienos – biometāna ražošanai (gan jaunām instalācijām, gan esošo biogāzes staciju uzlabošanai), otrās paaudzes šķidro biodegvielu ražošanai, elektromobilitātes privāto uzlādes punktu ieviešanai.


Lasīt vairāk:

Biometāna projektu attīstībai Lietuvā atvēlēti vairāk nekā 14 milj. eiro

Saskaņā ar Lietuvas Nacionālo enerģētikas un klimata rīcības plānu ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam Lietuvā tiktu saražots vismaz 950 GWh biometāna. Projektu īstenošanas laikā plānots izbūvēt 5 biometāna ražotnes, kuru kopējā jauda būs ap 27 MW, kas varētu saražot ap 200 GWh biometāna gadā. Mērķis ir, lai saražotais biometāns tiktu izmantots Lietuvas transporta sektorā, kā arī uzņēmumos, kas patērē lielu daudzumu dabasgāzes. Biometāna izmantošana atrisina arī atkritumu apsaimniekošanas problēmu, jo šīs gāzes ražošanai tiek izmantotas tikai bioloģiskas izcelsmes izejvielas, kurām nav otrreizējas izmantošanas, tiek novērsta atkritumu radīto smaku problēma un tiek radīta pievienotā vērtība vietējām kopienām, kas veicina aprites ekonomikas attīstību.


Igaunijas valdība pagarina subsīdijas biometāna ražošanai

Kopš 2018. gada nacionālais elektroenerģijas un dabasgāzes pārvades sistēmas operators Elering maksā biometāna ražošanas subsīdijas, pamatojoties uz saražotā un patērētā biometāna apjomu. 2022. gadā izmaksu kopsumma ir 25,3 miljoni eiro. Tagad Igaunijas valdība ir nolēmusi līdz 2024.gada 30.jūnijam pagarināt subsīdijas transportā izmantojamā biometāna ražošanai, liecina Igaunijas Ekonomikas un infrastruktūras ministres Riina Sikkut parakstītais rīkojums.



Igaunija arī pēc 2030. gada plāno pieturēties pie CNG autobusiem, kas darbināmi ar biometānu

ES plāno par 90% samazināt kravas automašīnu un autobusu emisijas līdz 2040. gadam. Turklāt līdz 2030. gadam 100% pilsētas autobusu ir jābūt nulles emisiju transportlīdzekļiem. Taču Igaunijas Parlamenta Eiropas Savienības lietu komitejas vadītāja Liisa Pakosta ir atzinusi, ka Igaunija vēlas arī turpmāk izmantot biometānu, jo tas palīdzēs sasniegt Igaunijas klimata mērķus. Biometāns tiek plaši izmantots Igaunijas sabiedriskajā transportā. Piemēram, Tallinas 350 pilsētas autobusos pašlaik 39% no izmantotās gāzes ir biometāns, bet pārējais fosilā dabasgāze. Tomēr kā atzinis Tallinas transporta vadītājs Kaido Padari - līdz rudenim biometāns varētu būt ap 60% un līdz nākamā gada vasarai 100%.



Comments


bottom of page